LU Datorzinātņu maģistra programma:
Kur(p) es(j)am?

Kārlis Podnieks,
programmas direktors,
LU profesors

LU Ratniekos, 2008.gada 25.jūnijā.

Kā mēs sevi (t.i. programmu) reklamējam?

Sk. LU Datorikas fakultātes galveno lapu
un DZ maģistra programmas lapu.

2005.gada reforma: ieviešam studiju virzienus

2005.gadā akreditētā programmas jaunā versija paredz gatavot nevis datorzinātņu maģistrus "vispār", bet cilvēkus, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību vienā no 4 studiju virzieniem:

• Datorzinātne (DZDZ, Computer Science) - pētnieki un pasniedzēji,

• Programminženierija (DZPI, Software Engineering) - programmētāji un programmatūras projektu vadītāji,

• Informācijas tehnoloģijas (DZIT, Information Technologies) - datortīklu speciālisti un projektu vadītāji,

• Informācijas sistēmas (DZIS, Information Systems) - datubāzu un informācijas sistēmu speciālisti un projektu vadītāji.

Visiem 4 studiju virzieniem obligāti jāapgūst šādas disciplīnas (šeit un tālāk – VECĀ VERSIJA!):

• DatZ5021: Sistēmu modelēšana (4 krp) ^ESF

• DatZ5032: Modernās programmēšanas tehnoloģijas (4) ^ESF

• DatZ6111: IT projektu pārvaldība [M] (4) ^ESF

• DatZ5027: Nozares angļu valoda (4)

• DatZ6016: Maģistra kursa darbs (4)

• DatZ6017: Maģistra darbs (20) ^ESF

Datorzinātnes studiju virzienā obligāti apgūstami vēl šādi kursi:

• DatZ5029, DatZ5030: Algoritmi, automāti un formālās valodas I, II (2+2)

• DatZ5006: Ātru algoritmu konstruēšana un analīze (4)

• DatZ5022: Zināšanu inženierija (4)

• DatZ5031: Grafu teorija [M] (2)

• DatZ6013: Specifikāciju valodas (4) ^ESF

• DatZ6018: Kompilatori (2) ^ESF

Programminženierijas studiju virzienā obligāti apgūstami vēl šādi kursi:

• DatZ5010: Sistēmu projektēšana [M] (4) ^ESF

• DatZ5013: Programmatūras testēšana [M] (4) ^ESF

• DatZ6009: Programmatūras kvalitāte (2)

• DatZ6006: UML lietošana programmatūras izstrādē (4)

• DatZ5008: Tīmekļa programmēšana (4) ^ESF

• DatZ5006: Ātru algoritmu konstruēšana un analīze (4)

Informācijas tehnoloģiju studiju virzienā obligāti apgūstami vēl šādi kursi:

• DatZ5009, DatZ5011: Datoru tīkli [M1, M2] (4+4) ^ESF

• DatZ5008: Tīmekļa programmēšana (4) ^ESF

• DatZ6007: Operētājsistēma UNIX (4) ^ESF

• DatZ6015: Lietišķā kriptogrāfija (2) ^ESF

• DatZ5022: Zināšanu inženierija (4)

Informācijas sistēmu studiju virzienā obligāti apgūstami vēl šādi kursi:

• DatZ6011, DatZ6012: Datubāzes [M1, M2] (2+2) ^ESF

• DatZ6024: Datu noliktavas [M] (4)

• DatZ5038: Uzņēmuma informācijas sistēmas (4) ^ESF

• DatZ5008: Tīmekļa programmēšana (4) ^ESF

• DatZ5013: Programmatūras testēšana [M] (4) ^ESF

Un beidzot, papildus šiem obligātajiem kursiem studentiem ir jāizvēlas brīvās izvēles kursi 18-20 krp apjomā.

Ko šajā sarakstā vajadzētu mainīt?

Šogad - jaunās versijas pirmais izlaidums!

DZ virzienu absolvēja - 10, PI - 16, IT - 10, IS - 18.

Kopā 54 (no 100, kuri iestājās 2006.gadā). Šogad vēl 9 beidza ar aizkavēšanos, t.i. vēl bez virziena. Kopā 63.

Maģistru diploma pielikuma kopijas - ar studiju virzieniem:

Programmas statistika 17 gadu laikā

Programma tika izveidota un pirmos 15 gadus darbojās prof. Jāņa Bārzdiņa vadībā.

-----

Studentiem, kuri iestājās 2006. un 2007.gadā, vajadzēja izvēlēties studiju virzienu. Izvēles statistika:

(Vai vajadzētu kaut) Ko darīt tālāk?

1. Mums dažreiz pārmet, ka maģistra programmā mācām angļu valodu un dodam par to kredītpunktus. No otras puses, dzirdamas darba devēju (!) prasības daļu no kursiem mācīt angļu valodā. Jo: angļu valoda nav svešvaloda, tā ir mūsu profesijas valoda! Un ja uzņēmums darbojas vairākās valstīs, tad speciālisti, kuri nevar uzreiz visu izlasīt un sarunāties angliski, nav nekur liekami. Ko mums darīt?

2. Nu jau kuro gadu mūs cenšas piespiest organizēt DZ maģistra programmu angļu valodā. Tas laikam skaitās politiski pareizi un "prestīži", jo tikai tā var piesaistīt ārzemju studentus. Taču, lai tā nebūtu haltūra, manuprāt, vai nu LU, vai ES ir jāiedod mums uz 1 gadu ~100 tūkst. LVL studiju kursu pārstrādāšanai. Cik saprotu, to neviens nav gatavs darīt, tāpēc ceru, ka šīs idejas entuziasti beidzot liksies mierā.

3. Vai mums pārmet vēl kaut ko?

Varbūt, varam pasmelties idejas citur?

Vairāku Japānas universitāšu pieeja

Š.g. maijā Datorikas nodaļas delegācija apmeklēja 3 universitātes Japānā.

Maģistra+doktora programmas tur dibina kā patstāvīgas struktūrvienības, kas nav saistītas ar atbilstošajām bakalauru programmām, nosaucot, piemēram, par "Graduate School of Informatics", pie tam dažreiz - būvējot "skolai" atsevišķu palielu ēku (vai vairākas).

Divi piemēri - Hokaido un Kioto universitātes.

Hokaido Universitāte (Sapporo)

Graduate School of Information Science and Technology

Skola ir sadalīta 6 "divīzijās", divīzijas sastāv no pētnieku grupām. Iestāšanās procedūra maģistra vai doktora studijās sākas ar vēstuli vienam no 53 profesoriem, pie kura cilvēks vēlas studēt. Ja profesors piekrīt - var iet tālāk.

Pētnieku grupas piemērs: Laboratory for Algorithmics (2 profesori, 1 pētnieks, 1 doktorants, 4 pirmā gada maģistranti, 4 - otrā gada, 6 ceturtā gada bakalauri).

(Cooperation Chair - es to saprotu kā pētnieku grupu, kas apvieno gan divīzijas cilvēkus, gan cilvēkus no citām fakultātēm un industrijas.)

Division of Synergetic Information Science
Complex Systems Engineering (Research Group)
Large-scale Information Systems (Cooperation Chair)

Division of Computer Science
Knowledge Software Science (Research Group)
Mathematical Information Science (Research Group)

Division of Electronics for Informatics
Integrated Systems Engineering (Research Group)
Advanced Electronics (Research Group)
Quantum Electronics and Informatics (Cooperation Chair)

Division of Bioengineering and Bioinformatics
Bioinformatics (Research Group)
Biomedical Systems Engineering (Research Group)
Biological Functions Engineering (Cooperation Chair)
Advanced Medical Engineering (Cooperation Chair)

Division of Media and Network Technologies
Information Media Science and Technology (Research Group)
Information Communication Systems (Research Group)
Ubiquitous Network (Cooperation Chair)
Media Network Sociology (Cooperation Chair)

Division of Systems Science and Informatics
Informatics for System Creation (Research Group)
Informatics for System Synthesis (Research Group)
Informatics for System Evolution (Cooperation Chair)
Informatics for System Sensing (Cooperation Chair)

Kioto Universitāte

Graduate School of Informatics

Skola ir sadalīta 6 departamentos. Katrs departaments atbild par savu studiju programmu ("specializāciju" - tā to sauc dekāns) ar tādu pašu nosaukumu. Departaments sastāv no divīzijām (dažas no tām sadarbojas ar iekavās minēto institūtu vai centru).

Department of Intelligence Science and Technology
(Division of) Biological and Cognitive Processing
Intelligence Information Processing
Intelligence Media
Application of Media (Academic Center for Computing and Media Studies)
Gene Informatics
Bio-system Informatics (Institute for Chemical Research)

Department of Social Informatics
Social Informatics Model
Social Information Network
Biosphere Informatics
Regional and Disaster Management Information Systems (Disaster Prevention Research Institute)
Medical Informatics (Department of Medical Informatics, Kyoto University Hospital)
Information Fluency Education (Academic Center for Computing and Media Studies)
Financial Engineering (Institute of Economic Research)

Department of Applied Analysis and Complex Dynamical Systems
Applied Analysis
Complex Dynamics
Complex System Synthesis

Department of Applied Mathematics and Physics
Applied Mathematics
Applied Mathematical Systems
Mathematical Physics

Department of Systems Science
Human Machine Symbiosis
Systems Synthesis
Systems Informatics
Applied Informatics (Academic Center for Computing and Media Studies)

Department of Communications and Computer Engineering
Computer Engineering
Communication Systems Engineering
Integrated Systems Engineering
Radio Atmospheric Science (Research Institute for Sustainable Humanosphere)

Divīzijas sastāv no grupām, sk. piemēram, "Department of Communications and Computer Engineering" divīzijas, grupas un studiju programmu:

Kā redzam, grupu vada viens profesors, viņam palīdz asociētais profesors un 1-3 asistenti. Grupā strādā doktoranti, maģistranti un dažreiz arī pa kādam bakalauram. Departamentā pavisam esot ap 15 doktorantu (mācās ~3 gadus) un ap 40 maģistrantu (mācās 2 gadus). Atmosfēru varam iedomāties...

Grupas piemērs: Iwama Lab. (1 profesors, 1 asociētais, 2 asistenti, 1 sekretārs(e), 5 doktoranti, 10 maģistranti - abi gadi, 6 bakalauri)

Ko no šīs pieredzes mēs varētu izmantot?

Vai DZ maģistra programmā mēs varētu piedāvāt "krāsainākus" studiju virzienus (līdzās "standartiskajiem" DZ, PI, IT un IS)? Visvieglāk tādus laikam būtu izveidot DZ virziena ietvaros?

Kvantu skaitļošana? Te mums ir spoža zinātniska skola. Vai cilvēkam kaitētu tāds ieraksts diploma pielikumā?

Sistēmu modelēšana? Te mums tāpat ir skola. Vai cilvēkam kaitētu tāds ieraksts diploma pielikumā?

Attēlu apstrāde? Realizējam vēl pāris-trīs studiju kursus šajā virzienā un aiziet? Vai cilvēkam kaitētu tāds ieraksts diploma pielikumā?

Datorlingvistika un/vai semantiskais tīmeklis? Te mums kursu laikam pietrūkst visvairāk? Vai cilvēkam kaitētu tāds ieraksts diploma pielikumā?

Pie tam studenti ne tikai klausītos attiecīgā profila kursus, bet arī piedalītos mūsu zinātnisko grupu semināros un projektos. Un ja viņi par to varētu saņemt algu, tad, varbūt, atkristu vajadzība strādāt industrijā?

(Prof. R.Freivaldam tāda "Kvantu skaitļošanas" grupa jau sen darbojas. Bet šobrīd MII tādā režīmā jau strādā arī doktoranti Rencis, Rikačovs, Šostaks, E.Kalniņa, un maģistranti Kozlovičs, Liepiņš, Sproģis un Zviedris, pie tam Šostaks un Kalniņa savulaik tika pārvilināti no industrijas. Tā ir gatava "Sistēmu modelēšanas" grupa prof.J.Bārzdiņa un prof.A.Kalniņa vadībā. Cik tas maksā? Vienu LZP grantu, vienu VPP, vienu ERAF projektu un vienu Eiropas FR 6 projektu.)

Vai mēs iegūtu, vai zaudētu, tādus virzienus piedāvājot? Varbūt, tā mēs varētu piesaistīt vairāk studentu no visas Latvijas "stiprā gala"? Cilvēkus ar specifiskām interesēm? Arī no kaimiņvalstīm?

Vai tādus "krāsainus" studiju virzienus mēs nevarētu piedāvāt arī PI, IT un IS virzienos?

Manuprāt, mums nav jābaidās, ka, piemēram, "kvantu skaitļotājs" būs šaura un praksē nederīga izglītība, un ka tādus cilvēkus firmas neņems pretī. Akadēmiskas programmas absolvents nekad nebūs šauri izglītots, viņš pratīs ne tikai "skaitīt kvantus", un viņa spēja ātri apgūt jaunas jomas firmai būs ļoti vērtīga.

Ko izvēlas mūsu tagadējie DZ virziena studenti?

Kurus no teorētiskajiem brīvas izvēles kursiem reāli izvēlas DZ virziena studenti? Pavisam brīvai izvēlei katram studentam ir 20 krp.

"Statistika" par tiem 10 DZ virziena studentiem, kuri šogad studijas pabeidza:

Pavisam viņiem bija pieejami 8 teorētiski izvēles priekšmeti ar kopējo apjomu ir 18 krp (tagad jau būs vairāk...).

Spēļu teorija - to izvēlējās 9 studenti.
Kriptogrāfijas matemātiskās metodes - 7.
Kvantu datori - 6.
Attēlu apstrāde un analīze - 3.
Matemātiskā loģika [M] - 3.
Datoru grafika - 2.
Kombinatorika [M] - 2.
Aprakstošās loģikas un secinātāji - 2.

Katrs students no saviem izvēles 20 krp izvēlējās teorētiskos kursus 6-10 krp apjomā.

"Operated Jointly with Industry"?

Kioto universitātes "Graduate School of Informatics" vairākas profesoru grupas ir izveidotas un darbojas "Jointly with Industry":

Hearing and Speech Processing,
Information Society,
Information Education Environment,
Information Security,
Market and Organizational Information Systems,
Applied Mathematical Modeling.

Vai mēs "ar savu industriju" nevarētu izveidot ko līdzīgu?

Programmatūras kvalitāte? Gatavosim kvalitātes departamentu vadītājus?

Ko mēs gribētu no industrijas? Labākos speciālistus - kā lektorus? Iespēju izmantot kādu īpašu tehnisko aprīkojumu? Sadarbības projektus, kuros vairākās firmas apvieno savus ieguldījumus?

Vai būtu iespējama DZ maģistra programmu koordinācija visas Latvijas mērogā?

Šobrīd Latvijas augstskolās ir iezīmējusies tendence: absolvējušie bakalauri gandrīz visi turpina izglītību "savas" fakultātes maģistrantūrā.

LU DZ maģistrantūras 2007.gada statistika:

Pavisam pieteicās 79 maģistranti.
No citām augstskolām atnāca 15:
LLU - 4 (5., 9., 36., 43. vieta konkursā)
RTU - 4 (28., 52., 69., 79. vieta konkursā)
TSI - 2 (16., 42. vieta)
Ventspils - 2 (41., 49. vieta)
Valmiera - 1 (71. vieta)
Liepāja - 1 (10. vieta)
Daugavpils - 1 (77. vieta)
No citām LU specialitātēm atnāca 7.
Pārējie 57 atnāca no LU DZ bakalaura programmas, t.s. 54 - no 2007.gada izlaiduma, 3 - no 2005. un 2006.gada izlaidumiem.

LLU šī tendence bija vēl izteiktāka: 2007.gadā Informācijas tehnoloģiju fakultātē tika uzņemti 32 maģistranti, no tiem 1 - no RTU, pārējie bija LLU ITF bakalauri.

Reaģējot uz šo situāciju, mūsu a.god. kolēģis Lauris Linabergs savā 28.10.2007 vēstulē ieteica apdomāt, kā DZ maģistru apmācību varētu optimizēt, koordinējot augstskolu darbošanos šajā jomā. Vienoties par katras augstskolas specializāciju tajos virzienos, kuros tai ir vislielākais potenciāls (nevis katrai augstskolai censties "noklāt" visu DZ specializāciju spektru)? Apvienot pasniedzēju resursus?

Varbūt, varētu iesākt ar vairāku augstskolu DZ maģistru programmu kopīga reklāmas materiāla sagatavošanu? Nav ko slēpt: "stipro cilvēku" pārvilināšana no citām specialitātēm uz DZ maģistrantūrām mums būtu labs "atspaids" demogrāfiskās bedres periodā...

LU DZ maģistrantūras 2008.gada statistika:

Pavisam pieteicās 85.
No citām augstskolām atnāca 24:
RTU - 10 (34, 36, 40, 47, 56, 67, 70, 78, 84, 85 vieta konkursā)
Ventspils - 4 (12, 19, 42, 83  vieta konkursā)
TSI - 3 (5, 38, 73 vieta konkursā)
Jelgava - 2 (13, 43 vieta)
Liepāja - 2  (16, 18 vieta)
Stradiņa U - 1 (64. vieta)
Daugavpils - 1 (59. vieta)
Rēzekne - 1 (31. vieta)
No citām LU specialitātēm atnāca 3.
Pārējie 58 atnāca no LU DZ bakalaura programmas.

LLU maģistra studiju programma "Informācijas tehnoloģijas".
2008./2009. mācību gads.
Pavisam pieteicās 19 maģistranti: 18 - pilna laika, 1 - nepilna laika.

Latvijas Lauksaimniecības universitāte - 13  (1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, , 8, 10,
12, 13, 15, 18 vieta konkursā), 12 no ITF bakalaura studiju programmam, 1 no
citas specialitātes;
Latvijas Universitāte - 3 (9, 11, 17);
Transporta un sakaru institūts (Latvija) - 1 (14);
Rīgas Tehniskā Universitāte - 1 (16);
Ventspils Augstskola  - 1 (19).

2007./2008.mācību gads.
Pavisam pieteicās 34 maģistranti: 28 - pilna laika, 6 - nepilna.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte - 31;
Latvijas Universitāte - 1;
Rīgas Tehniskā Universitāte - 2.

Studenti piedāvā DN attīstības stratēģijas...

Prof. Māra Treimaņa vadītā studiju kursa DatZ5025 "Pārvaldības pamati" ietvaros 3 studentu grupas izstrādāja vairākas Datorikas nodaļas attīstības stratēģijas. Stāsta pats profesors (12.06.2008 vēstulē): "Studentiem tika izstāstītas teorētiskās pieejas stratēģiju izstrādē. Lai neierobežotu "domas lidojumu", netika noteikti nekādi ierobežojumi. Tā rezultātā tika izstrādātas trīs dažādas gan pēc satura, gan formas stratēģijas:
- 1. grupa stratēģijas izstrādē izmantoja LFA pieeju;
- 2. grupa stratēģijas izstrādē par pamatu ņēma LU stratēģiju;
- 3. grupa stratēģijas izstrādē balstījās "uz veselo saprātu" (pēc viņu pašu teiktā)."

Stratēģija Nr. 3 - tālmācības stratēģija

Autori: Aleksejs Ševčuks, Oļesja Tulaidana, Kirils Meņšikovs, Jeļena Ščičko.

Citēju:

Stratēģijas mērķis ir radīt iespējas iegūt LU DN diplomu, izmantojot tālmācības programmu.

Stratēģija veidota, lai apmierinātu Latvijas IT darba tirgus pieprasījumu, ka arī lai veicinātu LU attīstību. Tālmācības programmas kļūst arvien populārākas pasaulē un ļauj studentiem iegūt zināšanas, izmantojot Internetu un tīmekļa tehnoloģijas. Studenti var atrasties vienā valstī, bet studēt citas valsts universitātē. Tālmācības programmas plaši izmanto arī tie studenti, kuri dažu iemeslu dēļ sāk strādāt pilnu slodzi pirms izglītības iegūšanas. Klātienes studiju un daba apvienošana šādiem studentiem ne vienmēr ir veiksmīga un viņi pārtrauc studijas. Kā rezultāts, Latvijas tirgus zaudē kvalificētus speciālistus. Tālmācības programmu izmanto arī tie studenti, kuri vēlas iegūt 2. vai 3. augstāko izglītību. Šie cilvēki parasti strādā pilnu slodzi un pilnvērtīgi apvienot klātienes studijas un darbu nevar.

Stratēģija balstās uz esošās un plānotās situācijas analīzi un tiek sadalīta posmos:
1. īstermiņa stratēģija (1-3 gadi) paredz tālmācības programmas ieviešanu LU DN maģistrantūrā Latvijas studentiem;
2. vidējā termiņa (3-5 gadi) paredz tālmācības programmas ieviešanu LU DN bakalauru programmā Latvijas studentiem un maģistratūras tālmācības programmas paplašināšana ārzemju studentiem;
3. ilgtermiņa (5-12 gadi) paredz LU DN bakalauru tālmācības programmas paplašināšanu ārzemju studentiem un tālmācības IT kvalitātes celšanas kursu organizēšana strādājošiem cilvēkiem Latvijā.

Citāta beigas.

Pieņemot, ka tālmācības studijas būs maksas studijas (bet ar zemāku maksu nekā šobrīd mums no LU uzspiestā), vai tas nav gan ekonomiski efektīvāks, gan tautsaimniecībai noderīgāks risinājums - salīdzinot ar "orālo" studiju organizēšanu angļu valodā? Tālmācību angļu valodā var organizēt gan vieglāk, gan lētāk...

3-gadīga tālmācības maģistra programma, manuprāt, būtu labāks risinājums arī, salīdzinot ar šad un tad dzirdēto ideju veidot īpašu viengadīgu vai pusotrgadīgu maģistrantūru "pieredzējušiem industrijas darbiniekiem". Šīs idejas kritiķi biedē mūs ar programma "degradāciju", un baidos, ka viņiem ir taisnība...

Kā tad varētu izskatīties mūsu mācību process? Manuprāt, mums pat nav jāveido atsevišķa programma. Ir jānodrošina tikai iespēja katru kursu apgūt gan klātienē - latviešu valodā, gan tālmācības ceļā - latviešu un angļu (varbūt, arī krievu) valodā.

Uz priekšu?

Precedents Vidzemes Augstskolā

Sk. http://www.va.lv/node/383.

Stratēģija Nr. 1

Autori: Gunta Daļecka, Edgars Irmejs, Valters Rostoks, Andris Tretjakovs.

Citēju daļu no atzīmētajām problēmām (tās, kuru sakarā "man kaut kas būtu jādara"):

Stratēģija Nr. 2

Autori: Natālija Molotkova, Vladimirs Dolgoņeko, Valdis Takeris, Dzintra Zveja.

Citēju izvilkumus:

Stratēģijas mērķis:
Panākt vēl augstāku Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Datorikas nodaļas prestižu pasaules sabiedrībā. [KP: tas atbilst LU stratēģijas vadlīnijām.]

Tuvākais mērķis:
Galvenais Datorikas nodaļas mērķis turpmāko trīs gadu laikā ir katru gadu vismaz par 10% palielinat to studentu skaitu, kuri pēc studiju beigšanas veic starptautiska līmeņa pētniecisku un inovatīvu darbību datorzinātnēs.

Rādītāji:

Turpmāko trīs gadu laikā jāpalielina aktīvā pētniecības darbā iesaistīto Datorikas nodaļas bakalaura programmas studentu skaitu vismaz par 10% gadā.

Datorikas nodaļas personāla profesionalitāte nepārtraukti tiek paaugstināta. Katram pasniedzējam gada laikā jāvelta vismaz 40 stundas, lai piedalītos semināros profesionalitātes līmeņa celšanai atbilstošajā nozarē.

Tiek piesaistīts vismaz viens vieslektors un vismaz viens jauns pasniedzējs semestrī.

Tiek nodrošināta Datorikas nodaļas sadarība ar vismaz 5 augstskolām ārzemēs.

Turpmāko 3 gadu laikā palielinās studentu skaits no citam fakultātām vai programmām vismaz par 5 studentiem semestrī.

LU FMF DN pārstāvju vārdi tiks vairāk sastopami zinātniskas konferencās kā ziņotāji. Gada laikā notiek vismaz 40 uzstāšanās zinātniskajās konferencās gan Latvijā, gan ārzemēs.

Vieslektori un jaunais akadēmiskais personāls.
Jauna struktūrvienība, kura nodrošinās sadarbību ar sabiedrību.
Jauna struktūrvienība, kura nodrošinās ārzemniekiem iespēju studēt.
Mecenātu un starptautisko fondu finansējums stipendiju un pasniedzēju atalgojuma nodrosināšanai.